ŠĶIRNE: Taksis.

FCI standarts Nr: 148.  Oriģināls angļu valodā: http://www.fci.be/uploaded_files/148GB99_en.doc

IZCELSMES VALSTS: Vācija.

SPĒKĀ ESOŠĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 13.03.2001.

PIELIETOJUMS: Medību suns virs un zem zemes.

KLASIFIKĀCIJA FCI: 4. grupa: takši. Ar darbaspēju pārbaudi.

ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS:
Taksis, tāpat saukts Dackel vai Teckel (vāciski), ir zināms no viduslaikiem. No «Brakiem» (dzinējsuņu grupa) pastāvīgi izmantoja vaislā tos suņus, kuri bija īpaši piemēroti medībām zem zemes. No šiem īskājainiem suņiem tika radīta šķirne Taksis, atzīts par vienu no daudzpusīgākām un noderīgākām medību suņu šķirnēm. Tāpat, taksim ir izcili sasniegumi virs zemes; tas dod balsi medījot, meklē un izseko ievainotos medījamos dzīvniekus. Vecākais takšu audzēšanas klubs ir «Deutsche Teckelklub» (Vācija), dibinātais 1888.gadā.
Gadu desmitiem takšu šķirne tika audzēta trijos izmēros (taksis, miniatūrais taksis, un trušu taksis) un trijos dažādos apspalvojuma veidos (īsspalvainais, asspalvainais un garspalvainais).

KOPĒJAIS IZSKATS:
Zems, īskājāins, iegarens, bet kompakti uzbūvēts, ļoti muskuļots, ar nekaunīgu, izaicinošu galvas stāju un vērīgu purna izteiksmi. Kopējais izskats atbilst suņa dzimumam. Neskatoties uz to, ka kājas ir īsas attiecībā pret garo ķermeni, taksis ir ļoti kustīgs un lokans.

NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS:
Atstarpe virs zemes līmeņa ir aptuveni viena trešdaļa no skausta augstuma, ķermeņa garumam jābūt harmoniskā attiecībā pret skausta augstumu, t.i. 1.7-1.8 pret 1.

UZVEDĪBA UN TEMPERAMENTS:
Draudzīgs pēc dabas, nedz nervozs, nedz agresīvs, ar nosvērtu temperamentu. Aizrautīgs, neatlaidīgs (izturīgs) un izveicīgs (ātrs) medību suns ar izcilu ožu.

GALVA:
Iegarena, skatoties no augšas un sāniski (profilā). Vienmērīgi pakāpeniski sašaurinās virzienā uz deguna galu, bet nav smaila. Uzacu loki skaidri izteikti. Deguna skrimslis un purna muguriņa gara un šaura.

GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: Drīzāk plakans, pakāpeniski pāriet nedaudz izliektā purna muguriņā.
Pāreja: Tikai apzīmēta.

PURNA DAĻA:
Degungals: Āda labi attīstīta.
Purns: Garš, diezgan plats un stiprs. Atveras plaši, (augšēja žokļa gals paceļas) līdz acu līmenim.
Lūpas: Cieši savilkti, pārsedz apakšžokli.
Žokļi un zobi: Augšējais un apakšējais žokļis labi attīstīti. Šķērveida sakodiens, līdzens, satvēriens ciešs. Ideālā, pilns zobu komplekts (42 zobi atbilstoši zobu formulai), ar spēcīgiem ilkņiem, kas precīzi sakļaujas viens pie otra.
Acis: Vidēji lielas, ovālas, ievērojami plati novietotas, ar skaidru enerģisku un draudzīgu izteiksmi, ne caururbjošu (asu, griezīgu). Krāsa spoža, no tumši sarkanbrūnas līdz melni-brūnai pie visām apmatojuma krāsām. Bālganas (iebaltas), „zivju”, vai „pērļu” acis plankumainiem suņiem nav vēlamas, bet var būt pieļaujamas.
Ausis: Novietotas augsti, ne pārāk tālu uz priekšu. Pietiekami garas, bet bez pārspīlējuma. Noapaļotas, ne šauras, ne smailas, ne salocītas. Kustīgas, ar priekšējo malu pieguļošas pie vaigiem.

KAKLS: Pietiekami garš, muskuļots. Rīklei cieši pieguļoša āda. Nedaudz izliekts sprands, nesams brīvi un augsti.

ĶERMENIS:
Augšējā līnija profilā: Harmoniski pāriet virzienā no kakla uz mazliet nolaideniem krustiem.
Skausts: Skaidri izteikts.
Mugura: Aiz augsta skausta, virzienā no krūšu skriemeļiem, muguras līnija iet taisni vai mazliet nolaideni (slīpi) uz aizmuguri. Stingra un labi muskuļota.
Jostas vieta: Stipri muskuļota. Pietiekami gara.
Krusti: Plati un pietiekami gari. Viegli nolaideni.
Krūtis: Krūškurvis labi attīstīts un tik izvirzīts uz priekšu, ka vieglas ieplakas rodas no tās sāniem. Skatoties no priekšas krūškurvis ir ovāls; no virspuses un sāniem izskatās ietilpīgs, ar pietiekošu vietu sirds un plaušu attīstībai. Ribas ievērojami sniedzas uz aizmuguri. Profilā, pie lāpstiņas un pleca kaula pareiza garuma un (pleca locītavas) leņķa, priekškāja aizsedz krūškurvja zemāku punktu.

Apakšējā līnija un vēders profilā: Vēders nedaudz pievilkts.

ASTE: Nav novietota pārāk augsti, nesama kā muguras līnijas turpinājums. Viegls izliekums astes pēdējā trešdaļā ir atļauts.
 

EKSTREMITĀTES

PRIEKŠĒJĀS EKSTREMITĀTES:
Kopiespaids: Stipri muskuļotas, labi (locītavu) leņķi. Apskatot no priekšpuses, priekškājas labi veidotas, stāvošas taisni, ar spēcīgiem kauliem; ķepas vērstas taisni uz priekšu.
Lāpstiņas: Lokani muskuļi. Lāpstiņas garas, slīpi novietotas, cieši pieguļošas krūšu kurvim.
Plecs: Vienādā garumā ar lāpstiņu, novietots pret to gandrīz taisnā leņķī. Stipri kauli, labi muskuļots; cieši pieguļ ribām, bet brīvs kustībā.
Elkoņi: Nedz izvērsti, nedz savērsti.
Apakšplecs: Īss, bet tik garš, ka krūšu kurvja attālums no zemes sastāda apmērām vienu trešdaļu no suņa augstuma skaustā. Pēc iespējas taisnāks.
Karpālās locītavas: Novietotas nedaudz tuvāk viena otrai, nekā pleca locītavas.

Pēdvidus: Apskatot no sāniem, nedz pārspīlēti kraujš (vertikāls), nedz ievērojami izgāzts uz priekšu.
Priekšķepas: Pirksti cieši saspiesti, labi noapaļotas, ar stipriem, izturīgiem, labi amortizējošiem spilventiņiem un īsiem, stipriem nagiem. Piektais pirksts nekādas funkcijas nepilda, bet to nav jālikvidē.
 

PAKAĻĒJĀS EKSTREMITĀTES:
Kopiespaids: Stipri muskuļotas, pareizā proporcijā pret priekšējām ekstremitātēm. Ceļu un lecamo locītavu leņķi stipri izteikti. Kājas stāv paralēli, nedz tuvu, nedz tālu viena no otras.
Ciska: Laba garuma, labi muskuļota.
Ceļa locītava: Plata un stipra, ar izteikto leņķi.
Apakšciska: Īsa, novietota gandrīz taisnā leņķī pret cisku. Labi muskuļota.

Lecamā locītava: Labi veidota, ar spēcīgām stiegrām.
Pēda: Samērā gara, kustīga virzienā uz apakšcisku. Nedaudz liekta uz priekšu.
Pakaļējās ķepas: Četri cieši saspiesti pirksti, labi noapaļoti. Stingri stāv uz stipriem spilventiņiem.
 

GAITA/KUSTĪBAS:

Kustības aptver plašus zemes gabalus (sparīgas), plūstošas un enerģiskas; priekšējo kāju soļi plati, sperti tālu (uz priekšu), bez augstas kāju pacelšanas; pakaļkājas ar stipru atgrūdienu rada nedaudz atsperīgu uzvirzi muguras līnijai (kustēties uz priekšu). Aste nesama kā harmonisks muguras līnijas turpinājums, nedaudz nolaideni. Priekškājas un pakaļkājas kustās paralēli.

ĀDA: Cieši pieguļoša.

APMATOJUMS

ĪSSPALVAINS:

Spalva: Īsa, bieza, spīdoša (mirdzoša, spoža); pieguļ līdzeni (gludi); cieša un raupja. Nekādi pliki plankumi nevar būt pieļaujami.

Aste: Izsmalcināta; pilnībā, bet ne pārāk bagātīgi apspalvota. Nedaudz garāki akotmati astes apakšā defektu nerada.

Krāsa:

a. Vienkrāsaina: Ruda, rudi-dzeltena, dzeltena - visas ar vai bez iestarpinātiem melniem matiem. Ir vēlama tīra (skaidra) krāsa; sarkana krāsa tiek vērtēta augstāk, nekā rudi-dzeltena vai dzeltena. Suņi ar stipri iestarpinātiem melniem matiem arī tiek klasificēti kā vienkrāsaini. Balta krāsa nav vēlama, bet atsevišķi mazi plankumi nav diskvalificējoši. Deguna gals un nagi melni. Sarkanbrūni pieļaujami, bet nav vēlami.

b. Divkrāsaina: Tumši melna vai brūna, katra ar dzeltenbrūniem vai dzelteniem lāsumiem virs acīm, uz purna un apakšējas lūpas sāniem, uz ausu iekšējas puses, uz forbrusta, uz kāju iekšpuses un pakaļējas malas, uz ķepām, apkārt tūplim (anusam) un no tā sasniedz apmērām astes apakšdaļas vienu trešdaļu vai pusi. Deguna gals un nagi ir melni melniem suņiem un brūni brūniem suņiem. Balta krāsa nav vēlama, bet atsevišķi mazi plankumi nav diskvalificējoši. Pārāk plaši izplesti dzeltenbrūni vai dzelteni lāsumi nav vēlami.

c. Plankumaina (tīģerkrāsa, svītraina (raiba)): Pamatkrāsa vienmēr tumša (melna, brūna vai pelēka (sirma)). Vēlami nesimetriski, pelēki (sirmi) vai smilškrāsas plankumi (lieli plankumi nav vēlami). Nedz tumša, nedz gaiša krāsa nevar būt dominējoša.

 Degungals un nagi tādi paši kā vienkrāsainiem un divkrāsainiem.

ASSPALVAINS:

Spalva: Izņemot purnu, uzacis un ausis, absolūti cieši pieguļoša, bieza, stiepļveidīga (rupja) spalva ar pavilnu. Uz purna skaidri iezīmēta bārda. Uzacis kuplas. Uz ausīm spalva ir īsāka, nekā uz ķermeņa, gandrīz gluda.

Aste: Labi un vienmērīgi klāta ar cieši pieguļošo spalvu.

Krāsa: Dominē meža cūkas krāsa (no gaišas līdz tumšai), kā arī „sausu lapu” („kritušu lapu”) krāsa. Citos gadījumos var būt tādas pašas krāsas kā īsspalvainiem.

GARSPALVAINS:

Spalva: Spīdīga, ar pavilnu, cieši pieguļ ķermenim, garāka uz kakla un ķermeņa apakšdaļas. Uz ausīm spalvai jāizstiepjas zem ausu apakšmalas. Izteikti garāka spalva uz kāju pakaļējas malas. Sasniedz lielāku garumu astes apakšmalā, un veido tur īstu „karogu”.

Krāsa: Kā īsspalvainiem.

LIELUMS UN SVARS / SVARĪGI MĒRIJUMI:
Standarta taksis: Krūšu apkārtmērs virs 35 cm. Svara augšējais limits – 9 kg.
Miniatūrtaksis: Krūšu apkārtmērs 30-35 cm, tiek mērīts no 15 mēnešu vecuma.

Trušu taksis: Krūšu apkārtmērs līdz 30 cm, tiek mērīts no 15 mēnešu vecuma..

 
TRŪKUMI: Jebkura atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.

TRŪKUMI:

• ·          M3 (trešais molars) netiek novērtēts. Divu PM1 (pirmo premolāru) trūkums nav nosodāms. PM2 (otrā premolāra) prombūtne uzskatāma par trūkumu, ja citi zobi, izņemot M3, nepietrūkst; tapāt par trūkumu tiek uzskatīts novirziens no pareiza cieša šķērveida sakodiena.

 NOPIETNI TRŪKUMI:

• ·          Vājš (pavārgs, slimīgs), garkājains vai gar zemi iestiepts ķermenis (korpuss, siluets).
• ·          Zobu trūkums, kas nav aprakstīts „trūkumos” vai „diskvalificējošos trūkumos”.
• ·          Bālganas (iebaltas, „stikla”) acis jebkurā spalvas krāsā, izņemot raibu.
• ·          Smailas, ļoti salocītas ausis.
• ·          Ķermenis ‘’piekarināts’’ starp pleciem.
• ·          Iekritusi mugura, „karpas ” (kūkumaina) mugura.
• ·          Vāja jostas vieta.
• ·          Izteikts muguras kāpums virzienā uz aizmuguri (krusti augstāki pār skaustu).
• ·          Pārāk vājas krūtis.
• ·          Sāni uzrauti kā kurtam.
• ·          Slikti leņķi priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm.
• ·          Šauras pakaļējās ekstremitātēs, muskuļu trūkums.
• ·          Uz iekšpusi savērstas lecamās locītavas vai mucveidā izliektas kājas.
• ·          Ķepas izteikti savērstas uz iekšu vai izvērstas uz āru.
• ·          Izplesti pirksti.
• ·          Smagas, neveiklas, gāzelējošas kustības.

APSPALVOJUMS AR TRŪKUMIEM:
ĪSSPALVAINS:

• ·          Apspalvojums pārāk smalks vai plāns (pašķidrs, rets). Pliki plankumi uz ausīm, citas plikas vietas.
• ·          Apspalvojums pārāk rupjš vai garš (bagātīgs).
• ·          Aste līdzīga sukai.
• ·          Aste daļēji vai pilnīgi bez matiem (plika).
• ·          Melna krāsa bez lāsumiem.

ASSPALVAINS:

• ·          Mīksts apspalvojums, gan garš, gan īss.
• ·          Gari, uz visiem virzieniem no ķermeņa atkarājušies (stāvošie) mati.
• ·          Sprogains vai viļņains apspalvojums.
• ·          Mīksts apspalvojums uz galvas.
• ·          „Karogs” uz astes.
• ·          Bārdas trūkums.
• ·          Pavilnas trūkums.
• ·          Īss apspalvojums.

GARSPALVAINS:

• ·          Vienāda garuma apspalvojums uz visa ķermeņa.
• ·          Viļņains vai pinkains apspalvojums.
• ·          Astes „karoga” trūkums.
• ·          Nokarena apspalvojuma trūkums uz ausīm.
• ·          Īss apspalvojums.
• ·          Izteikts matu celiņš uz muguras.
• ·          Pārāk gari mati starp pirkstiem.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:

• ·          Ļoti nervozs vai agresīvs raksturs.
• ·          Pārkodiens, nepilns sakodiens, šķībs sakodiens.
• ·          Nepareiza apakšžokļa ilkņu pozīcija.
• ·          Viena vai dažu ilkņu trūkums; viena vai dažu griezējzobu trūkums.
• ·          Citu premolaru vai molaru trūkums. Izņēmumi: Divi PM1, viens PM2, neizskatot M3, kā minēts Trūkumos.
• ·          Iekrities krūškurvis, bez forbrusta.
• ·          Jebkuri astes trūkumi.
• ·          Ļoti vaļīgi (irdeni, brīvi staigājoši) pleci.
• ·          Aizlūzums priekšējo kāju pirkstu (saknes) locītavā.
• ·          Melna krāsa bez lāsumiem; balta krāsa ar vai bez lāsumiem.
• ·          Krāsas, citas nekā minētās sadaļā Krāsa.

Jebkuram sunim ar izteiktām fiziskām vai uzvedības nenormālībām jābūt diskvalificētam.

N.B. Suņiem jābūt diviem acīmredzami normāliem sēkliniekiem, pilnībā nolaistiem sēklinieka maisiņā.

Copyright of Ogres Kinoloģiskais Klubs, takšu sekcija. Tulkoja J.Zalgaucka un B.Nummure.

Tālākai kopēšanai un izmantošanai obligāti norādīt raksta adresi http://taksis.times.lv/standarts.htm

30.10.2006

     Tāpat kā visi takši, arī asspalvainie dalās pēc izmēra: standarta, miniatūrais un trušu taksis. Asspalvaino taksi uzreiz var pazīt – tik skaistas ūsas un bārda nav nevienam(vismaz tā domā pats suns un viņa saimnieks)! Visas šīs takša šķirnes ir tikušas veidotas medībām – uz lielākiem un mazākiem alu zvēriem. Lai arī mazākie no takšiem ļoti reti iet īstās medībās, viņu instinkti ir labi saglabājušies. Miniatūrie un trušu takši rāda labus panākumus mākslīgajās alās uz lapsu un jenotsuni, kā arī asins pēdās. Protams, daudziem takšu īpašniekiem, ir bail laist savu mīluli īstā alā kur taksim būs pašam jādomā un jāpieņem lēmumi, bet ir jāatceras, ka taksis ir ļoti gudrs suns, kurš ir kā radīts medībām.

Asspalvainie takši izceļas ar savu nosvērtību, lēnprātību. Tie ir drosmīgi un bezbailīgi suņi, kas ļoti mīl savu saimnieku, sargā to un ir labi kompanjoni ar izsmalcinātu humora izjūtu. Ja mājās ir taksis, tad ir jārēķinās, ka garām nepamanīts nepaies neviens. Un izmēram te vairs nav nozīmes. Taksis neizjūt savu mazo izmēru, drosmīgā sirds tam liek domāt, ka viņš spēj paveikt visu. Un kur nu vēl tie joki, kurus taksis izstrādā ar savu saimnieku! Nu kuram vēl var ienākt prātā noslēpties zem bieza krūma un gaidīt, kamēr saimnieks to atradīs! Vai arī iekāpt gultā un kutināt saimnieka degunu ar savām ūsām, līdz saimnieks pamostas. Vai arī, paslēpt savu mīļāko rotaļlietu zem segas, un skatīties kā saimnieks uz tās uzgulsies. Un tad tas skatiens! Tas izteiksmīgais skatiens, kas vēsta – saimniek, es taču esmu pats labākais! Es taču tikai gribu rotaļāties! Es taču tevi bezgalīgi mīlu, bet blēņas – tās tikai domātas lai mums abiem būtu jautrāk!

Mazdārziņu, kā arī lielu saimniecību īpašnieki vienmēr būs pasargāti no kurmju, ežu, čūsku ‘’uzbrukumiem’’. Bet jārēķinās arī ar sekām – izraktas bedres kurmju rakumu vietās, sadurstīti deguni un pilnas ūsas ar ežu adatām, saimnieka asariņa redzot nomedītu zalkti...

Asspalvainais taksis, neskatoties uz savu biezo kažoku, ir siltumu mīlošs. Pat karstajās vasaras naktīs tas mīl palīst zem saimnieka segas un piespiesties cieš, cieši. Ziemā tā mīļākā vietiņa ir pie kamīna vai krāsns. Reizēm liekās – nu kā viņš var paciest to lielo karstumu kas nāk no kamīna?

Tāpat kā jebkurš suns, arī asspalvainais taksis ir jāmāca. Elementāras lietas ir jāprot katram sunim, kur nu vēl tādam kas tiek vests medībās. Spīts, tas piemīt katram taksim, arī asspalvainajam. Bet to nav grūti apmācīt. Vēlme būt kopā ar saimnieku ir tik liela, ka taksis ir gatavs padoties mācību procesam. Sevišķi ja tās notiek brīvā dabā un citu suņu sabiedrībā.

   Sabiedriskums – viena no raksturīgākajām asspalvainā takša īpašībām. Viņam ļoti patīk saviesīgi pasākumi, sevišķi ja viņš kļūst par šī pasākuma ‘’zvaigzni’’. Un to viņš prot! Žēli skatieni, dažas pienestas mantiņas – un cilvēka uzmanība būs ‘’iekarota’’. Kurš gan spēs atteikt šīm skaistajām brūnajām acīm! Ar visām četrām mazajām kājiņām tas drīz vien būs ‘’iekāpis’’ katra sirdī!